Pēc kara, kad Eiropa bija nopostīta, bija liela nepieciešamība iesākt ekonomiskās integrācijas procesu, kas arī bija svarīgākais iemesls kādēļ tika pieņemtas Eiropas kopienas kopīgās politikas. Šīm kopīgajām politikām bija liela ietekme un noteicošā loma visā Eiropas ekonomiskās integrācijas paplašināšanā. Laikam ritot, kopīgo politiku skaits tika paplašināts, jo pastāvēja izmaiņas tautsaimniecībā, kā arī tika paplašināts darbības lauks un Eiropas kopienas kopīgās pilitikas krietni attīstījās, kā rezultātā šodien kopīgo politiku skaits ir jau divreiz lielāks nekā tas bija laikā, kad spēkā stājās Romas līgums.
Kad Eiropas Komisijas pirmais prezidents Valters Halšteins atkāpās no sava amata, viņš Eiropai izklāstīja 10 svarīgākās kopīgās politikas Eiropā, kas noteica Eiropas kopienas dibinātāju galamērķi integrācijas procesos. Šīs politikas bija:”
1) Konkurences politika;
2) Vidējā laika posma ekonomiskās attīstības politika;
3) Sociālā politika;
4) Transporta politika;
5) Monetārā politika;
6) Industriālā politika;
7) Lauksaimniecības politika;
8) Reģionālā politika;
9) Enerģijas politika.
…
