Valsts varu aplūkojot kā sarežģītu, bet vienotu sistēmu, mēs tajā skaidri varam saskatīt trīs apakšsistēmas – likumdevējvaru, izpildvaru un tiesu varu. Katrā no tām darbojas savas institūcijas. Pēc mūsdienu izpratnes par demokrātiju starp šīm apakšsistēmām jābūt stingrai varas pilnvaru dalīšanai. Varas dalīšana palīdz aizsargāt indivīda tiesības un brīvību, kavē despotisku, diktatorisku režīmu izveidošanos.
Tie, kuri apvienoti vienā veselumā un kuriem ir kopīgs noteikts likums un tiesu iestāde, kur var griezties un kam dota vara izšķirt viņu strīdus un sodīt noziedzniekus, atrodas pilsoniskā sabiedrībā, bet tie, kuriem tādas kopīgas tiesas vēl arvien atrodas dabiskajā stāvoklī, kur katrs, kad nav neviena cita, pats ir soģis un bende, tas ir pilnīgs dabiskais stāvoklis. Pilsoniskas sabiedrības mērķis ir izvairīties no tām dabiskā stāvokļa neērtībām, kuras neizbēgami rodas no tā, ka ikviens cilvēks ir tiesnesis pats savā lietā. Tas tiek panākts, izveidojot zināmo varas orgānu, pie kura katrs šīs sabiedrības loceklis var griezties, ciešot kādu zaudējumu, vai jebkura radušās strīda gadījumā, un katram šīs sabiedrības loceklim šim orgānam ir jāpaklausa. Tajos gadījumos, kad ir kādas personas, kurām nav tāda orgāna, pie kā tās varētu griezties, lai izšķirtu kaut kādas savas nesaskaņas, šīs personas vēl aizvien atrodas dabiskajā stāvoklī.…
