Psiholoģijas skolas virzieni no 19.gs. sākuma līdz 20.gs. 60.gadiem

Jebkurai zinātnei ir sava attīstības vēsture. Psiholoģija nav izņēmums. Tās kā zinātnes veidošanās specifika izpaužas tādejādi, ka tai ir ļoti ilga priekšvēsture. Šodien psiholoģija ir zinātne par psihes attīstības likumsakarībām un funkcionēšanu. Priekšstats par psiholoģijas kā zinātnes saturu veidojies daudzu gadsimtu gaitā. Pirmais traktāts ar nosaukumu ‘’Psiholoģija” nāca klajā 1590. gadā. Zinātnes nosaukums radās 300 gadus pirms tās izdalīšanās no filozofijas. Metodoloģisko priekšnosacījumu izveidei vēl nenodrošina pašas zinātnes rašanos, vajadzēja radīt eksperimentālu metodi, kas ļautu savākt zinātniski ticamus faktus, atšķirt tieši šai zinātnei analizējamos faktu materiālus no radnieciskām parādībām.
Psiholoģija ir zinātne, kas pētī psihiskās īstenības formas un likumus. Psiholoģijas uzdevumi ir : aprakstīt, izskaidrot un saprast garīgās īstenības faktus un to sakarus. Aprakstā psihiskos faktus uzrāda, ietver jēdzienos un formulē spriedumos. Aprakstīšanas darbības ir pārdzīvojumu analīze, sintēze un klasifikācija. Izskaidrošana ir atsevišķo dvēseles dzīves procesu pakārtošana vispārīgiem likumiem. Saprašana ir pārdzīvojumu jēgas uztvere.
Psiholoģija ir zinātne par psihes un psihisko parādību rašanos, attīstību un funkcionēšanas likumsakarībām, par realitātes atspoguļošanas procesa norisi indivīda un sociālo grupu apziņā, darbībā un saskarsmē, dzīvnieku uzvedībā. Uzskati par psiholoģijas priekšmetu mainās atkarībā no sabiedrības un domāšanas attīstības pakāpēm. Psiholoģijas priekšmeta izpratne ir un būs atkarīga arī no tā, kādi būs pētnieka uzskati attiecībā uz šo priekšmetu.
Tikko dzimusī zinātne izrādījās vārgulīgs bērns. Ļoti drīz, jau XX gs. sākumā, arvien krasāk iezīmējās psiholoģijas krīze. Tā izpaudās pretrunā starp pētījumos iegūtā eksperimentālā materiāla milzīgo daudzumu un nespēju uz šā materiāla pamata izskaidrot apziņas parādības. Introspekcija netika deklarēta atklāti, taču pētījumā iekļautā introspektīvā metode noveda pie tā, ka eksperimentālo datu interpretācijā katram zinātniekam radās sava psiholoģija. Tai vietā, lai meklētu apziņas saiknes ar ārējo pasauli, iezīmējās apziņas pilnīga atrautība no īstenības. Pasaule no realitātes pārvērtās par sajūtu kompleksu, psihiskais – par indivīda vienīgo realitāti. Psihes zinātniskās analīzes vietā nāca galīgs solipsisms (galējs subjektīvais ideālisms).…