Epilepsija ir centrālās nervu sistēmas slimība, kam raksturīgas krampju un bezsamaņas lēkmes. Tās rodas sakarā ar galvas smadzeņu elektriskās aktivitātes straujām, īslaicīgām izmaiņām. Tautā to bieži sauc par “krītamo kaiti”.
Mūsdienās ar vārdu „epilepsija” saprotam galvas smadzeņu darbības traucējumus, kas izraisa epileptiskas lēkmes.
Lēkme sākas ar auru. Aura slimniekam parasti ir vienveidīga, ilgst dažas sekundes. Pēc tam seko bezsamaņa, rodas toniski un kloniski krampji. Šajā laikā slimnieks ir komatozā stāvoklī un notikušo vēlāk neatceras.
Tonisko krampju laikā rokas un kājas ir nedaudz paceltas, izstieptas, žokļi atplesti. Šī fāze ilgst 5—30 s. Seko klonisko krampju fāze, kuras laikā mijas zibenīga muskuļu saraušanās un atslābšana. Šī fāze ilgst 1—1 1/4 min.
Pirms lielās lēkmes vērojami t.s. priekšvēstneši:
slikta pašsajūta, nomākts garastāvoklis, pastiprināta uzbudināmība, galvassāpes.…
