Aīds un Pērsefone
Aīda sieva bija Persefone, auglības dievietes Dēmetras meita. Aīds viņu nolaupīja, kamēr viņa ar darudzenēm plūca puķes. Persefone apēda trīs granātābola sēkliņas, kuras Aīds viņai iedeva, un nodrošināja to, ka Persefone nekad nespēs pilnībā atstāt mirušo valstību, pat ar Zeva palīdzību. Pēc ilgas lūgšanas, Aīds tomēr atļāva Persefonei doties pie mātes, bet atgriezties katru gadu. Tā radies mīts par gadalaiku maiņu- ziemas mēneši ir tie, kuru laikā Dēmetra skumst pēc meitas.
Aīds, Orfejs un Eiridīke.
Orfejs devās uz mirušo valstību, lai atgūtu savu sievu Eiridīki. Aīds deva viņam savu atļauju to darīt, jo Orfejs skaisti spēlēja, taču ar vienu noteikumu - Eiridīkei jāiet aiz Orfeja un viņš nedrīkst palūkoties tai sejā, pirms abi nav sasnieguši virszemi. Orfejs piekrita, tomēr paraudzījās atpakaļ, tāpēc Eiridīki zaudēja.
Aīds un Sīzifs
Aīds nevienam no saviem pakļautajiem neļāva pamest savu karaļvalsti, tomēr vienu reizi viņu apmānija Sīzifs, kurš vienreiz aizbēga no mirušo valstības. Kā par sodu Sīzifam mūžīgi jāstumj akmens pa kalnu uz augšu.
Aīds un Asklēpijs
Kad Asklēpijs, Apollona dēls sasniedza tādas prasmes ārstēšanā, ka spēja atdzīvināt cilvēkus, Aīds lika Zevam viņu nogalināt ar zibens spērienu, lai Asklēpijs neatņemtu Aīdam mirušos.
…
