Ekspresionisma pasaules uzkata pamatā bija dažu inteleģences aprindu protests pret buržuāziskās sabiedrības kroplumu. Šim protestam bija abstrakts raksturs, un mākslinieka apziņā tas bieži izpaudās kā vispārīga pasaules neatzīšana. Ekspresionisma izpausmes formas bija daudzveidīgas, taču tas neiekļāvās noteiktas stilistikas koncepcijas lokā. Ekspresionisti vēlējās atklāti raudzīties sejā mūsu dzīves rūgtajai patiesībai un paust savus sāpi par beztiesīgajiem un kroplajiem.
Abstrakcionisms pilnīgi noliedza reālismu, viņu darbi ir bezjēdzīgs abstraktu ģeometrisku formu, haotisku plankumu un līniju sakopojums; svešs patiesums, idejiskums, tautiskums. Par mākslas darba realizācijas svarīgāko faktoru atzina emocionālo saviļņojumu un subjektīvo noskaņojumu – dusmas, bailes, prieku, ciešanas, skumjas. Abstrakcionisms kas pretendēja uz uneversālu nozīmi 20gs mākslā zaudē savas pozīcijas un beidza pastāvēt kā vadošais mākslas virziens.
…
