Vairāk nekā pusē ES valstu uz to robežām vairs nenotiek dokumentu kontrole. Šāda kārtība pastāv, pateicoties tā dēvētajam Šengenas līgumam, kas pieder pie ES likumdošanas aktu kopuma. Šengenas noteikumi atceļ jebkādu kontroli uz iekšējām robežām, to aizstājot ar efektīvu ES ārējās robežas kontroli un ieviešot kopīgu vīzu politiku. Šengenas līguma galvenais mērķis ir vienotas Eiropas valstu pilsoņu brīvas pārvietošanas režīma uzstādīšana. Tas nodrošina iespēju personām brīvi pārvietoties ES teritorijā, kā arī atvieglo pārvadājumu un preču apriti. Uz ES ārējām robežām notiek personu, pārvadājumu un preču plūsmas stingra kontrole un uzraudzība. Papildus robežu šķērsošanas noteikumiem Šengenas konvencijā nosaka arī vīzu, policijas sadarbības un citu šāda veida jautājumu risināšanas kārtību.
Vajadzība pēc Šengenas līguma noteikumiem radās, lai atceltu nevajadzīgas administratīvās barjeras starp vienotās Eiropas valstīm. Pirms Šengenas līguma noslēgšanas Eiropā bija jau pazīstami šādu vienojumu piemēri. Piemēram, starp Lielbritāniju un Īriju (1949), kā arī starp Islandi, Norvēģiju, Dāniju un Zviedriju (1954.) un Somiju, kura pievienojās Ziemeļu pasu savienībai nedaudz vēlāk (1955.). …
