Vērtējums:
Publicēts: 11.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Blakus līgums', 1.
  • Referāts 'Blakus līgums', 2.
  • Referāts 'Blakus līgums', 3.
  • Referāts 'Blakus līgums', 4.
  • Referāts 'Blakus līgums', 5.
  • Referāts 'Blakus līgums', 6.
  • Referāts 'Blakus līgums', 7.
  • Referāts 'Blakus līgums', 8.
  • Referāts 'Blakus līgums', 9.
  • Referāts 'Blakus līgums', 10.
  • Referāts 'Blakus līgums', 11.
  • Referāts 'Blakus līgums', 12.
  • Referāts 'Blakus līgums', 13.
  • Referāts 'Blakus līgums', 14.
  • Referāts 'Blakus līgums', 15.
  • Referāts 'Blakus līgums', 16.
  • Referāts 'Blakus līgums', 17.
  • Referāts 'Blakus līgums', 18.
  • Referāts 'Blakus līgums', 19.
  • Referāts 'Blakus līgums', 20.
  • Referāts 'Blakus līgums', 21.
  • Referāts 'Blakus līgums', 22.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Pirkuma līguma vēsture    4
2.  Blakuslīguma jēdziena izpratne    8
3.  Blakus līgumu veidi    10
3.1.  Atkāpšanās tiesība pirkuma cenas nesamaksas dēļ    10
3.2.  Atpakaļpirkums un atpakaļpārdevums    11
3.3.  Pirmpirkuma tiesības    14
3.4.  Pirkums ar pārbaudi vai apskati    18
3.5.  Nomaksas pirkums    19
  Secinājumi un priekšlikumi    22
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    24
Darba fragmentsAizvērt

Kā lielākā daļa no civiltiesību mūsdienu institūtiem, tradīcijas un līguma noslēgšanas forma savus pirmsākumus meklē Senās Romas tiesībās. Romiešu tiesībās tika izveidota arī līguma noslēgšanas procedūra. Līguma noslēgšanas process bija atkarīgs no līguma veida. Parasti viena no pusēm taisīja piedāvājumu slēgt līgumu – oferti, bet otra, ja pastāvēja vēlēšanās slēgt šo līgumu, pieņēma piedāvājumu. Mutiskais līgums ieguva juridisko spēku no momenta, kad tika nosauktās jeb izteiktās noteiktās frāzes. Šādi izteikumi bija vispārzināmi un sastāvēja no topošā līguma dalībnieku jautājumiem un attiecīgi atbildēm.
Dažos gadījumos līguma spēkā esamībai bija nepieciešams ievērot noteiktu rakstisko formu vai arī nodot lietu, kas ir līguma priekšmets.
Kā lielākā daļa no civiltiesību mūsdienu institūtiem, tradīcijas un līguma noslēgšanas forma savus pirmsākumus meklē Senās Romas tiesībās. Romiešu tiesībās tika izveidota arī līguma noslēgšanas procedūra. Līguma noslēgšanas process bija atkarīgs no līguma veida. Parasti viena no pusēm taisīja piedāvājumu slēgt līgumu – oferti, bet otra, ja bija vēlēšanās slēgt šo līgumu, pieņēma piedāvājumu. Mutiskais līgums ieguva juridisko spēku no momenta, kad tika nosauktās jeb izteiktās noteiktās frāzes. Šādi izteikumi bija vispārzināmi un sastāvēja no topoša līguma dalībnieku jautājumiem un atbildēm.
Dažos gadījumos līguma spēka esamībai bija nepieciešams ievērot noteiktu rakstisko formu vai arī nodot lietu, kas ir līguma priekšmets.
Līgums ir visizplatītākais darījumu veids. Tikai nedaudzi vienpusējie darījumi netiek attiecināti pie līgumiem. Civiltiesībās sastopamo darījumu pamata daļa – līgumi. Saskaņā ar teikto līgums tiek pakļauts vispārējiem noteikumiem par darījumiem.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants