Tiek iecelts jauns valdnieks Inflantijā - Sigismunds III, kurš pārkārto konstitūciju. Jaunajā konstitūcijā tiek izšķirti četri zemes valdījumi- galda muižas, stārastijas, lēņi un mazās muižas.
Stārastiju pārvaldīja uz mūžu iecelts stārasts, kuram, kā konstitūcijā paredzēts, vajadzēja būtu vai nu polim vai lietuvietim, bet valdīja arī vāci. Tātad, viss tika sadalīts samērā vienlīdzīgi.
Visu trīs nāciju vienlīdzība izpaužas arī noteikumos, ka tiesas priekšā visi ir vienādi un, ka visiem vienādi ir jāizpilda likumi. Arī izmeklēšanas komisijās visām trim tautām bija vienāds locekļu skaits.
Latvieši un igauņi bija zemnieki, tādēļ viņiem nebija nekādu politisku tiesību.
Par spīti tam, ka Inflantijas politiskā attīstība ir vērtējama negatīvi, Kurzemes hercogistes attīstība ir vērtējama pozitīvi. Hercogisti tomēr apdraudēja hercoga dinastijas nestabilitāte. Gothards Ketlers pēc savas nāves zemi sadalīja starp abiem dēliem- Vilhelmu un Fridrihu.
Drīz vien pēc Sigismunda III nākšanas pie varas sākās konflikts starp viņu un protestantiskajām Zviedrijas kārtām. Izcēlās Polijas-Zviedrijas karš. Šis karš nesa milzīgus zaudējumus un nelaimes.…
