Eiropas Ekonomiskās kopienas dibināšanas līgums) tika parakstīts Romā, 1957. gada 25. martā un stājās spēkā 1958. gada 1. janvārī. Vienlakus tika parakstīts arī Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanas līgums, tādēļ tie abi kopā pazīstami kā Romas līgums.1 Bija pagājuši mazāk nekā astoņi gadi kopš tika izveidota Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, bet šīs sešas dalībvalstis, kas agrāk bija karojušas viena ar otru, bija apvienojušās un gatavas uzsākt jaunas, nebijušas formas kooperāciju.
Kopienas dibināšana kā tāda izskaidrojama no divu perspektīvu puses. No vienas puses tā saistāma ar kopējā tirgus izveidošanas mērķi, kurš iekļautu ne tikai preces un pakalpojumus, bet arī kapitālu, darbaspēku un nepieciešamību pēc vienotas lauksaimniecības politikas, bet no otras puses – pastiprinošais Rietumu – Austrumu dalījums un dalibvalstu īstenotā ārlietu un aizsardzības politika spēlēja lielu lomu integrācijas procesu evolūcijā.
Piecus gadus pēc kopienas izveides bija skaidrs, ka ar sektorālās integrācijas projektu vien Eiropas valstīm ir par maz. Laika posmā no 1954 – 1955. gadam integrācijas procesa stimuli bija vājinājušies, tādēļ radās doma par integrācijas procesu paplašināšanu, kas sniegtos arī drošības un ārlietu politikas sfērās.…
