-
Genocīds pret ebrejiem: holokausts bezvaras laikā (interregnum) un V.Štālekera posmā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Bezvaras periods jeb interregnum | 4 |
| 1.1. | Dokumentārie pierādījumi | 4 |
| 1.2. | Pirmā posma sākums interregnum laikā | 5 |
| 2. | Štālekera fāze: no jūlija līdz oktobrim | 8 |
| Secinājumi | 11 | |
| Izmantotā literatūra | 11 |
Iedzīvotājus sāka pārvietot jau augusta vidū un pabeidza to līdz 25. oktobrim. Rīgas getto izveidoja Latgales priekšpilsētā. Getto bija izveidots gandrīz visās pilsētās Latvijā. Uz getto pārcēlās vairāk nekā 29 000 ebreju. No getto bija aizliegts izbraukt, ebrejiem pašiem bija jāatrod, kur dzīvot. Dzīvoja lielā saspiestībā. Līdzi ļāva ņemt dažas personiskās mantas. Getto rajons tikai ieskauts ar žogu. 20 novembrī dzīvi bija palikuši vēl 34 427 ebreji, vairāk nekā puse no ebrejiem, kurus bija sagūstījuši vācieši.
Dzīve getto bija skarba un ebreji tiecās saglabāt sevi, radās pat izdzīvošanas ilūzija, Veidojās pat pretestības grupas, tika rakstītas atmiņas un sacerētas dziesmas.
Novembra sākumā ieradās Rīgā ieradās Jekelns un sākās ebreju otrais posms.
Secinājumi
Ar Štālekera laiku ebreju masveida slepkavošana tikai sākās. Ebreji nekur netika žēloti un īpaši pievērsās provinces pilsētām. nepatīkami bija tas, ka tika iesaistītas arī latviešu vienības un nereti kā vainīgos norādīja tieši viņus.
Jau bezvaras periodā ebrejiem netika dota iespēja paglābties, bet tad vairāk centās izraisīt masu grautiņus, lai pašiem vāciešiem būtu sev attaisnojums. Neskaidrs ir jautājums par pavēlēm nogalināt ebrejus, jo tiešas, skaidras un precīzas pavēles tam nav, izņemot dažus dokumentus Štālekera un viņa līdzgaitnieku dokumentus, bet zinot Hitlera politiku attiecībā pret ebrejiem ir ticama versija, ka tieši Hitlers deva mājienu par šādu agresiju pret ebreju tautību.
Caurmērā visa darbība notika ļoti vienkārši, regulāri tika vestas ebreju grupas uz vietām, kur tos paredzēja nogalināt un nekad neveda atpakaļ. Neviens Latvijas ebrejs nebija drošībā. Arī dzīves apstākļi getto un citās vietās bija skarbi. Žēlots netika neviens un bija jākļaujas grafikā jeb noteikts nošauto ebreju skaits. Acīmredzot tas neapmierināja Himleru, kurš tāpēc Štālekeru atbrīvoja no pienākumiem. Jekelnam sākot savu fāzi situācija kļuva vēl skarbāka.
…
Ievads………………………………………………………..…..….....................….....3 1. Bezvaras periods jeb interregnum....................................................….......................4 1.1. Dokumentārie pierādījumi..............................................................................4 1.2. Pirmā posma sākums interregnum laikā.........................................................5 2. Štālekera fāze: no jūlija līdz oktobrim.......................................................................8 Ievads Genocīds ir darbība, kas vērsta, lai pilnībā vai daļēji iznīcinātu kādu nacionālu, etnisku, rases vai reliģiskas piederības grupu kā tādu: nogalinot šis grupas locekļus. Holokausts ir genocīda paveids, ar to apzīmē masveida ebreju iznīcināšanu, ko 2. pasaules kara laikā veica nacisti. Holokausta nolūks ir visu kādai tautai piederīgo fiziska iznīcināšana, neapžēlojot un nesaudzējot nevienu, kā arī likvidēt šīs tautas pastāvēšanu un nepieļaut tās atdzimšanas iespēju. Ebreju iznīcināšana jeb holokausts bija lielākais kriminālnoziegums Latvijas jaunāko laiku vēsturē, ko raksturoja liela nežēlība un kritušo skaits, kuru joprojām nevar precīzi nosaukt. Tā bija nacistu programma un process ritēja saskaņā ar nacistu valsts augstākajās varas iestādēs radīto plānu. Bojā gāja: nacistu okupācijas sākumā palikušie ebreji, Lietuvas ebreji, kas bija atbēguši uz Latviju 1941.g. jūnijā, kā arī ebreji kurus atveda Vācu okupācijas laikā no reiha. Nogalināto skaitu precīzi nav iespējams noteikt, dažādos avotos figurē atšķirīgi skaitļi. Pēc Ezergaiļa rakstītā nepilnā pusgadā bija nogalināts ap 60 000 no 94 000 Latvijas ebreju, lielākā daļa decembrī. Ebreju nogalināšana ilga no pašām okupācijas pirmajām dienām līdz pat Vācijas sakāvei 1945. gadā. Holokausta izpētē Latvijā vēl ir daudz darāmā. Precīzu datu nav, jo ir liegta pieeja daudziem arhīvu materiāliem. Starp nozīmīgiem autoriem jāmin Andrievs Ezergailis un viņa darbs "Holokausts Vācu okupētajā Latvijā 1941-44g.", arī G. Šneidere, Rudīte Vīksne un citi. Nevācu iedzīvotājus var iedalīt trīs grupās: slepkavas, glābēji un malā stāvētāji. Absolūts vairākums bija to, kas noraudzījās uz visu no malas, glābēju bija vismazāk, bet slepkavu visvairāk. Te pierādās, ka vieni un tie paši apstākļi var radīt glābējus un slepkavas. Par ebreju glābšanu piesprieda nāvessodu. Glābēji nāca no dažādiem sociālajiem slāņiem. Secinājumi....................................................................................................................11 Izmantotā literatūra.......................................................................................................11
