Gaiss Saules un citu kosmisko staru ietekmē jonizējas – sabrūkot gaisā esošiem atomiem atbrīvojot brīvos elektronus un pozitīvi lādētos jonus. Jonizēts gaiss atstāj ietekmi uz radioviļņu izplatību.
Dažādām gāzēm jonizācijas augstums atšķiras. Jonosfēra, kas ir atmosfēras daļa, sastāv no vairākiem slāņiem - jonizēto slāņu augstums, biezums un vadītspēja mainās atkarībā no diennakts un gadalaikiem. Dienā jonosfēras biezums un vadītspēja salīdzinot ar nakti ir lielāka, tāpat salīdzinot vasarai un ziemai.
Radioviļņiem izplatoties ir novērojamas vairākas parādības:
• Viļņu enerģijas izkliedēšanās, kas nozīmē to, ka attālinoties no izstarošanas punkta enerģijas vērtība kļūst mazāka. To var novērst radot starus ļoti šaurā kūlī.
• Viļņu absorbcija, kas izpaužas kā viņu enerģijas absorbēšana, tiem ejot caurie vielām. Enerģija netiek absorbēta vienīgi vakuumā. Kad radioviļņus raida uz zemes tos absorbē gan pati zeme, gan apkārtējie priekšmeti un dabas veidojumi.
• Viļņu atstarošanās un laušana – tā saistīta ar viļņa atstarošanos no kādas virsmas vai pāriešanu no vienas vides otrā.
• Viļņu difrakcija – jeb viļņu apliekšanās ap šķēršļiem. Jo garāk vilnis, jo labāk tas aplieksies ap šķēršļiem.
Tā kā vilnis krasi nevar manīt starošanās virzienu var rasties klusuma zonas, ja vilnis netiek cauri šķērslim. Šajās zonās ir raidītāji, kurus nav iespējams dzirdēt, bet difrakcijas rezultātā nelielā attālumā dzirdamība atkal atjaunojas.
…
