Periodizācija. Ap 2000.-1900. g. p.m.ē. indoeiropiešu pirmās pārceļošanas rezultātā no Ziemeļbalkāniem Grieķijā ienāca ahaju ciltis. Tās izveidoja Hellādas kultūru, ko pēc nozīmīgākā ahaju varas centra – Makēnām 9Peloponēsas pussalā) sauc arī par Mikēnu kultūru. Tā pastāvēja apmēram no 1600. līdz 1200. g. p.m.ē., un savas varenības periodā ahaji 15. gs. otrajā pusē p.m.ē. pakļāva Krētu. Šo Grieķijas agrīno vēstures periodu mūsdienās sauc par Krētas-Miklēnu laikmetu. 13. gs vidū p.m.ē. sākās otra lielā indoeiropiešu pārceļošana. Daļa cilšu kā „jūras tautas” ielauzās Tuvajos austrumos, daļa aizgāja uz Itāliju, bet citas, kuru vidū bija dorieši, apmetās Grieķijā. Šīs pārceļošanas rezultātā gāja bojā Mikēnu civilizācija. Sākās grieķu vēstures periods, ko sauc par „tumšajiem gadsimtiem”, jeb Homēra laikmetu (11.-9. gs. p.m.ē.). Grieķu turpmāko vēsturi zinātnieki iedalījuši trīs periodos: arhajiskajā (8.-6. gs. p.m.ē.), klasiskajā (5.-4. gs. p.m.ē.) un hellēnisma laikmetā (4. gs. 30. gadi-1. gs. 30. gadi p.m.ē.).…
