Es izlasīju Māras Zālītes lugu „Pilna Māras istabiņa”, un tajā ļoti spilgti bija attēlota dzīves situācija, kad cilvēks saņem to, ko sen jau ir kārojis un kā viņš spēj to izmantot, un vai viņš beigās vispār to ir patiesi vēlējies.
Šajā lugā neviens varonis beigās neizrādijās ieguvējs. Katrs bija kaut ko pazaudējis, varbūt mazliet ieguvis, bet visā visumā viņš nespēja pilnībā izmantot Māras dāvanu. Cilvēkiem vienmēr nākas vilties, kad kārotā lieta nenes kāroto laimi. Bet nejau lietas nes tavu laimi, bet gan tu pats radi savu laimi ar savu darbu, ar savu prātu un ar savu dvēselīti.
Mums katram ir sapnis par laimi, par labāku dzīvi un par lietām, kuras, mūsuprāt, ir visa dzīves jēga, bet grūti ir saprast to, ka dzīves jēga neslēpjas vienkāršās un viegli iegūtāmās lietās. …
