Civillikums paredz trīs mantošanas pamatus: mantojuma līgumu, testamentu un mantošanu pēc likuma. Norādīto pamatu prioritāte ir noteikta CL 389.panta trešajā daļā - pirmā prioritāte ir mantojuma līgumam. Ja tāda nav vai arī ja līgums neaptver visu mantojumu, tad otrā prioritāte ir testamentam. Ja nav nedz mantojuma līguma, nedz testamenta vai arī, ja testaments vai līgums neaptver visu mantojuma atstājēja mantu, iestājas mantošana pēc likuma. Mantošana pēc likuma iestājas arī tad, ja testamentārais mantinieks mantojumu nepieņem un šis mantojums nav paredzēts citai testamentā nosauktajai personai. Ja tiesa atzīst mantojuma līgumu likumā paredzētos gadījumos par spēkā neesošu vai arī ja tiesa atzīst testamentu par tādu, ka tas nevar stāties spēkā, iestājas mantošana pēc likuma. Mantošana pēc testamenta, kā arī mantošana pēc līguma ierobežo vienīgi neatraidāmo mantinieku tiesības saņemt savu neatņemamo daļu.
Visi likumiskie mantinieki ir nosaukti likumā un likumā arī paredzēta kārtība un secība, kādā tie aicināti mantot. Paredzēta mantojuma daļu noteikšana, ja likumisko mantinieku ir vairāk par vienu. Visi likumiskie mantinieki ir iedalīti trīs grupās : laulātais, adoptētie un radinieki. Radinieki bez tam sadalīti četrās šķirās, kas nosaka radinieku mantošanas tiesību secību pēc principa, ka vispirms manto tuvākie radinieki, pēc tam, ja tuvāko nav, - tālākie radinieki. Vienlaicīgi var mantot laulātais un lejupējie, tai skaitā adoptētie kā lejupējie. Ja nav lejupējo vai adoptēto, laulātais manto vienlaicīgi ar otrās un trešās šķiras mantiniekiem (brāļiem, māsām, agrāk mirušo brāļu māsu bērniem, augšupējiem).…
