Vai esat kādreiz aizdomājušies, kādēļ cilvēkus māc šaubas, nedrošība? Vai tā ir mūsu iekšējā balss, vai varbūt tas ir mūsu otrais „es”? Manuprāt, cilvēks pēc dabas ir mainīga un pretrunīga būtne, kura vienmēr raudzīsies uz pasauli no dažādiem skatu punktiem un mēģinās atrast savas dzīves īsteno jēgu.
Arī Gētes traģēdijas „Fausts” galvenais tēls Fausts atrodas nepārtrauktos mūža jēgas meklējumos. Viņā mīt divas pretrunīgas dvēseles:
„Manās krūtīs divas dvēseles mīt,
Un viena ved ar otru sīvu karu;
Pie zemes viena kaisli pieķeras
Un mīļo pasauli un viņas dzīvi;
No pīšļiem otra spēji paceļas,
Kur zvaigžņu sfēras gari mājo brīvi.”…
