Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.01.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Glezniecība 20.-30.gados Latvijā', 1.
  • Prezentācija 'Glezniecība 20.-30.gados Latvijā', 2.
  • Prezentācija 'Glezniecība 20.-30.gados Latvijā', 3.
  • Prezentācija 'Glezniecība 20.-30.gados Latvijā', 4.
  • Prezentācija 'Glezniecība 20.-30.gados Latvijā', 5.
  • Prezentācija 'Glezniecība 20.-30.gados Latvijā', 6.
  • Prezentācija 'Glezniecība 20.-30.gados Latvijā', 7.
  • Prezentācija 'Glezniecība 20.-30.gados Latvijā', 8.
  • Prezentācija 'Glezniecība 20.-30.gados Latvijā', 9.
  • Prezentācija 'Glezniecība 20.-30.gados Latvijā', 10.
  • Prezentācija 'Glezniecība 20.-30.gados Latvijā', 11.
  • Prezentācija 'Glezniecība 20.-30.gados Latvijā', 12.
  • Prezentācija 'Glezniecība 20.-30.gados Latvijā', 13.
  • Prezentācija 'Glezniecība 20.-30.gados Latvijā', 14.
Darba fragmentsAizvērt

Vilhelms Purvītis
Vilhelms Purvītis dzimis 1872.gada 3.martā, miris 1945.gada 18.martā.
Latvijas mākslas ekspertu un plašākās sabiedrības aprindās atzīts par vienu no ievērojamākiem Latvijas 19.gs. beigu, 20.gs. pirmās puses māksliniekiem un mākslas institūciju veidotājiem. Piedaloties Latvijas gadsimtu mijas glezniecības modernizācijā, Purvītis radīja neoromantisku noskaņu piesātinātu stingri strukturētu, koloristiski daudzveidīgu nacionālo (lokālo motīvu) ainavu.
Purvīša darbi saglabājušies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, Liepājas Vēstures un mākslas muzejā, Tukuma Mākslas muzejā, Valsts Krievu mākslas muzejā Sanktpēterburgā, privātkolekcijās.


Valdis Kalnroze
Valdis Kalnroze dzimis 1894. gada 17. janvārī, miris 1993. gada 16. aprīlī.
Valdis Kalnroze uzskatāms par smalku tonālās glezniecības meistaru, kurš veidojis pastozas, fakturētas, sudrabaini pelēcīgas kompozīcijas, kas tikušas papildinātas ar spektra krāsu spožiem akcentiem.
Sākumposma radīto darbu ekspresijā īpaša nozīme ir gaišo un tumšo laukumu attiecību plašajam diapazonam. Vēlāk radītajos darbos noteicošā kļūst pelēcināto toņu gamma, gleznojuma maniere kļūst diferencētāka, vēlīno darbu raksturīga iezīme — sarkanas un baltas krāsas akcenti, kur kontrasts palīdz izcelt harmoniju, lai arī tas ir neiederīgi tonālās glezniecības klasiskajos principos.

Autora komentārsAtvērt
Atlants