Prozas sākumi Grieķijā attiecas uz 7 gs. pirms m. ē.
Prozā rakstīti dažādi dokumenti: amatpersonu, priesteru un sacensību uzvarētāju saraksti, likumi utt. Līdztekus pastāvēja arī folkloras proza, bet tā nebija uzrakstīta; pie folkloras prozas pieder sakāmvārdi, parunas, fabulas, pasakas, mīklas. Folkloras proza plaši izmantota rakstnieku darbos, un tā saglabājusies līdz mūsu dienām.
Ezops
Ar folkloras prozu cieši saistītas arī Ezopa fabulas.
Pats Ezops ir folkloras varonis. Viņš bijis Friģijas vergs, neglīts kuprītis un fabulu sacerētājs. Vai Ezops ir vēsturiska persona, nav zināms; bet tautas fantāzija ir tēlojusi viņu ļoti atjautīgu, kas gudrībā un apķērībā pārspējis savu kungu.
Pazīstamākās Ezopa fabulas ir «Vilks un jērs», «Vārna un lapsa», «Lapsa un vīnogas», «Spāre un skudra» un citas.
Literārā proza
Literārā proza Grieķijā radās samērā vēlu — 6. gs. beigās un 5.,gs. Tā nomainīja dzeju, aizstāja to.
Literārās prozas uzplaukums izskaidrojams ar mitoloģiskā pasaules uzskata sabrukumu, ar kritiskās un zinātniskās domas attīstību.
Proza radās Jonijā; Jonijas pilsētām bija plaši tirdznieciski un kultūras sakari ar austrumu zemēm; jonieši saskārās ar daudzām tautām un daudz no tām mācījās. Sakrājās daudz materiālu un novērojumu, ko vajadzēja sistematizēt un pierakstīt. Turklāt Jonijas politiskā dzīve bija ļoti vētraina; Jonija attīstījās daudz ātrāk par citiem Grieķijas novadiem, un tas sekmēja arī atteikšanos no vecā pasaules uzskata, no tradicionālās tautas reliģijas.…
