Citu valstu krimināltiesību pārzināšana ir svarīga vismaz trīs iemeslu dēļ – pirmkārt, atrodoties vienā ģeogrāfiskajā telpā, mūsu tiesību aizsardzības institūcijām aktīvi jāsadarbojas, lai efektīvi cīnītos pret noziedzību un novērstu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Zināšanas par līdzīgo un atšķirīgo krimināltiesībās tādu sadarbību atvieglo un padara efektīvāku; otrkārt, citu valstu normatīvajos aktos paredzētās juridiskās konstrukcijas var palīdzēt attīstīt mūsu krimināltiesības, novērst nepilnības un radīt jaunus tiesību institūtus, kas efektīvāk aizsargās sabiedriskās attiecības; treškārt, informācija par ārvalstu kriminālajiem tiesību aktiem ir arī svarīga mūsu valsts pilsoņiem, kas ceļo pa ārzemēm un, nebūdami informēti par ārvalstu tiesību aktu īpatnībām, var izdarīt noziedzīgus nodarījumus, pat neapzinoties to.
Rezumējot iepriekš teikto autors uzskata, lai pilnvērtīgi ieviestu Starptautiskās krimināltiesas Statūtus, lielākā daļa Eiropas valstu izstrādāja grozījumus ne tikai nacionālajos krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību aktos, bet arī konstitūcijās. Latvijas krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību zinātne ir veidojusies galvenokārt uz paražu tiesību un Krievijas tiesību aktu bāzes, taču šīs zinātnes attīstību ir ietekmējusi arī Vācijas, Zviedrijas, Polijas un citu valstu likumdošanas prakse.
Latvijas likumdošanas process diemžēl bieži vien ir sasteigts un nepārdomāts, kā piemēru autors vēlas minēt kriminālsoda humanizāciju attiecībā uz dzimumnoziegumiem. Kas autora prāt ir ļoti pretrunīgs precedents.
No vienas puses, likumdevēja vēlme sakārtot normatīvo aktu bāzi ir vērtējama atzinīgi, taču, no otras puses, pārāk bieža likuma maiņa neveicina tiesiski stabilas, paredzamas un saprotamas kārtības izveidošanos.
Analizējot normatīvo aktu projektu anotācijas krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību jomā, atzinīgi vērtējams tas apstāklis, ka šo normatīvo aktu projektu izstrādē tiek iesaistīti dažādu iestāžu un institūciju pārstāvji. Tomēr vienlaicīgi jāatzīst, ka diemžēl Latvijas tiesu prakse par ierosmi likuma grozījumiem kalpo salīdzinoši maz.
…
Krimināltiesību pirmie likumi tika pieņemti jau ļoti sen, piemēram, Babilonā – Hamurapi valdīšanas laikā (1792.-1750.gadā pirms Kristus), taču pati krimināltiesību zinātne izveidojās tikai 19.gs. pirmajā pusē, un par tās dibinātāju uzskata vācu zinātnieku A.Feierbahu. Savukārt kriminālprocesa zinātne izveidojās 19.gadsimta vidū Vācijā, un par tās pamatlicēju uzskatāms L.Jāgemans.
