Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.04.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Pāvils Rozītis "Ceplis". Romāna analīze', 1.
  • Referāts 'Pāvils Rozītis "Ceplis". Romāna analīze', 2.
Darba fragmentsAizvērt

Literārais darbs pauž atziņas par cilvēku dabu, mantkārību un visa izrietošajām sekām. Liek pārdomāt par cilvēku rīcību, liekuļošanu un tieksmi pēc varas.
1.Saturu veido plašs, vairāku notikumu izklāsts, kuri rodas tēlu mantkārības un varas kāres iespaidā, kā arī personāžu domu, lēmumu un iekšējo monologu apraksti. Notikumi tiek attēloti no vairāku tēlu redzespunktiem, kas atklāj detalizētāku un plašāku notikumu stāstījumu. Personāži, savu baiļu, šaubu, kā arī statusa noturēšanas rezultātā, rīkojas un rada intrigas, kuras atklāj galveno notikumu patiesos cēloņus. Piemēram, izmisumā nonākušā direktora Cepļa darbības, pārdod paša akcijas, atklāja patieso akciju sabiedrības „Ceplis” stāvokli. Tiek izvirzīta tēma par Latvijas rūpniecību un ekonomiku, dažādi krāpjot un īstenojot sev izdevīgus plānus, tādā veidā iegūstot bagātību un statusu, nerēķinoties ar pārējiem un apmierinot savas vēlmes un ieceres. Problēma ir galvenā tēla Cepļa vēlēšanās būt pārākam par citiem. Bet šī problēma ir attiecināma arī uz vairākumu pārējo tēlu. Tā ir iekšēja, garīga un individuāla, tomēr izpaužas ārēji, jo ,piem., Ceplis neņēma vērā pārējo rūpnieku situāciju, bet gan rīkojās pēc saviem ieskatiem un labuma. Šeit arī ir vērojama izpratne par lietu un cilvēku saikni. Ceplim viennozīmīgi uztvere nosliecās uz materiālo, neiepazīstot un nepētot pašu cilvēku. Lai gan pats Ceplis bija pārliecināts, ka būtība par lietām ir tāda pati kā cilvēkam. Tomēr viņš maldījās, jo, piemēram, Austra Cepli mānīja, un gudrais Ceplis tomēr naivi ticēja. Neskatoties uz to, rodas arī pretrunas gan Ceplim, gan pārējiem tēliem, uzsverot jautājumu par ideāliem šajā pasaulē. Par cēloni var uzskatīt subjektīvo uztveri. Savukārt šeit ir manāma subjektīvā „Es” un objektīvās „ārējās pasaules” sapludinājums. Tēli uztver un saprot pasaules ideālu un savā ziņa arī stereotipu nozīmi, jūtot līdz, kā piemēram, Caune un apspriežot tos. Tomēr šis subjektīvais apspiež vispārpieņemto un liek priekšplānā izvirzīt paša labumu un ieguvumu, kas izpaužas kā krāpšana, tomēr sniedz personīgo labsajūtu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants