1. Kādi ir Platona un Aristoteļa uzskati par cilvēka dabu un labu dzīvi? Kā viņi pamato savus uzskatus?
Platons piemin to, kādai jābūt labai dzīvei. Cilvēkiem ir jādzīvo tā, ka nevienam nav nekāds privātīpašums, izņemot pilnīgi nepieciešamus gadījumus. Pārtikai jābūt tik daudz, cik vajadzīgs saprātīgam un drosmīgam karavīram, kuram pārējie pilsoņi noteikuši tādu gada pārtīku par valsts sargāšanu, ka nekas pāri nepaliek un nekā arī nepietrūkst. Cilvēku zelts un sudrabs viņiem nav vajadzīgs.
Lielākā daļa cilvēku taisnīgumu pieskaita pie tiem labumiem, ar kuriem mēs nodarbojamies atalgojuma goda un cieņas dēļ, citādi tas ir grūts uzdevums. Vairākums, kas cenšas ievērot taisnīgumu, dara to nelabprāt, nepieciešamības spiesti un nekā laba tur nesaskata.
Aristotelis uzskata, ka cilvēkam ir laba dzīve, ja katram ir savs darbs. Par cilvēka darbu viņš uzskata dzīvi, kas ir dvēseles aktivitāte saskaņotībā ar prātu, bet izcila cilvēka darbs ir veikt to labi un skaisti.1 Aristotelis izsecina, ka cilvēka dzīves augstākais labums ir sasniegts tad, ja dvēseles aktivitāte izpaužas augstākajā kvalitātē. …
