Dzīves gājums:
Strādāja Stepana Erzjas darbnīcā.
1922. – 1935.g. Zāle veido Brīvības pieminekli
no 1923. – 1936. veido Brāļu kapu ansambli
1927. gadā gatava bija pirmā (arī viena no izteiksmīgākajām) skulptūra — "Ievainotais jātnieks", nākamajā gadā Zāle uzsāka darbu pie otra "Ievainotā jātnieka", kā arī galvenās — Mātes Latvijas skulptūras. Ansamblis tika atklāts 1936. gadā.
Pieminekļa celtniecība tika uzsākta 1931. gadā. Pieminekli veido 13 skulpturālas grupas un ciļņi, smailes augstums ir 41 metrs. Tā atklāšana notika 1935. gada 18. novembrī.
No 1936. līdz 1940. gadam, kā arī no 1941. līdz 1942. gadam Zāle vadīja Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcu.
Kārlis Zāle bija LU studentu biedrības Konkordija Valdemārija biedrs.
Apbalvots ar tēvzemes balvu un Triju zvaigžņu ordeni.
…
