-
Narkomānija kā sociālā problēma
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | ||
| 1. | Narkomānija | |
| 1.1. | Pusaudžu narkomānijas cēloņi | |
| 1.2. | narkotiku lietošanas sekas | |
| 2. | Sociālais darbs ar narkomānu ģimenēm | |
| 3. | Narkomānijas ārstēšana | |
| 4. | Pusaudžu narkomānijas profilakse | |
| 4.1. | Narkomānijas profilakse kopienā | |
| 4.2. | Narkomānijas profilakse skolās | |
| 5. | Narkotiku kontroles politika Latvijā | |
| Secinājumi | ||
| Izmantotās literatūras saraksts |
Narkomānija ir nepārvarama tieksme (mānija) lietot narkotiskās vielas. Jebkura narkotisko vielu grupa var izraisīt narkomāniju. Protams, daudzi cilvēki ir pamēģinājuši narkotikas, bet nav kļuvuši par narkomāniem. Var uzskatīt viņus par laimīgiem, jo iepriekš zināt “Vai es kļūšu par narkomānu 1 reizi pamēģinot narkotikas?” nav zināms. Bez tam pirmā reize var būt arī liktenīga - var pamēģināt narkotikas, pārdozēt tās un nomirt. [4]
Narkomānija kā sociālā problēma Latvijā ir ļoti aktuāla, jo narkomānu skaits strauji progresē. Turpretī sabiedrība kopumā un sociālā vide mikrolīmenī – ģimene – nav sagatavotas narkomānijas kā sociālas problēmas izpratnei. [1; 167]
1. Narkomānija
Narkomānija (grieķu val. – „narkoo” – ‘sastingums, nejūtīgums, pārakmeņošanās’ un „mania” – ‘ārprāts, kaisle’)ir farmokomānijas veids un tā ir viena no lielākajām sociālajām nelaimēm, kas nodara sabiedrībai daudz zaudējumu. Narkomānija ir asi izteikta, slimīga atkarība no narkotiskajām vielām. Tā pazemina sabiedrības darba, garīgo, rodošo un intelektuālo potenciālu. Tātad narkomānija ir spēcīgs faktors dezorganizācijai, nopietns drauds sabiedrības organisma normālai funkcionēšanai. [2;86]
Narkomānija - nav slimība, šī vārda praktiskajā nozīmē. Bet tas arī nav vienkārši slieksnis. Narkomānija ir totālā apziņas sakāve, pie tām vēl pavadībā ar fiziskas veselības komplikācijām. Narkomānija ir bio – psiho – sociāl - garīga slimība. Vissliktākais, ko narkomāni par vēlu apzinās, ka viņi nevis vienkārši "spēlējās" ar narkotikām, bet vairs nevar bez tām. Dažreiz tiekšanās attīstās pēc pusgada vai pat pēc gada, biežāk pēc 2 - 3 mēnešiem, bet nereti cilvēks paliek atkarīgs jau pēc pirmās heroīna vai "melnā" pulvera injekcijas. Bet beigas vienmēr ir šādas: vai nu tā ir izolācija (cietums, psihiatriskā slimnīca), vai nu nāve, bet retos gadījumos - izveseļošanās (5 - 10%). [1]
Latvijā narkomānija izplatās dažādu sociālo slāņu vidū, pakļaujot atkarībai aizvien vairāk cilvēku. Pieaug narkotisko vielu izplatība jauniešu vecumā no 18 līdz 30 gadiem vidū, šajā vecuma grupā lietotāju īpatsvars sastāda 56,4 %; 2,4 % ir jaunāki par 18 gadiem, 34,2 % ir vecumā no 30 līdz 40 gadiem, bet 7 % no visiem aptaujātajiem narkomāniem ir vecāki par 40 gadiem (Narkomānijas apkarošanas biroja (NAB) dati8 1995. gadā). [Dzīves jautājumi II; 166] Bērni un pusaudži ir viena no riska grupām attiecībā uz narkotisko un psihoaktīvo vielu lietošanu.…
Narkomānija ir nepārvarama tieksme (mānija) lietot narkotiskās vielas. Jebkura narkotisko vielu grupa var izraisīt narkomāniju. Protams, daudzi cilvēki ir pamēģinājuši narkotikas, bet nav kļuvuši par narkomāniem. Var uzskatīt viņus par laimīgiem, jo iepriekš zināt “Vai es kļūšu par narkomānu 1 reizi pamēģinot narkotikas?” nav zināms. Bez tam pirmā reize var būt arī liktenīga - var pamēģināt narkotikas, pārdozēt tās un nomirt.
