Latvijas zemes dzīļu resursu izmantošanas mērķi un veidi

Derigo izrakteņu izmantošana un atradnes.
Smilts un grants Latvijas teritorijā ir ļoti plaši izplatīti ieži, kas sastopami kvartāra nogulumos. Smilts un grants iegulu, no kurām daudzas ir izpētītas kā atradnes, izcelsme saistās ar ledāju kušanas ūdeņu (Kurzemes, Lipušku, Pāvulu u.c. atradnes)un upju ( Aizkraukles, Garkalnes Elernes u.c.) nogulumiem, kā arī Baltijas jūras seno krastu veidojumiem( Saliena-Rīva, Pope IV , u.c.). Produktīvo slāņkopu atradnēs veido sarežģīta smilts un grants slāņu un lēcu mija. Ir atradnes, kurās derīgais slānis sastāv no tīras smilts. Arī pēc krājumu daudzuma smilts un grants atradnes ir ļoti atšķirīgas. Ir vietējās nozīmes atradnes, kuru platība aizņem tikai dažas desmitdaļas hektāra un vairākus km2 lielas atradnes, kur krājumi vērtējami miljonos m3. Uz lielāko izpētīto atradņu bāzes strādā grants un smilts šķirošanas un bagātināšanas ražotnes. Bagātinātu smilti un granti lieto galvenokārt kā betona pildvielu un autoceļu būvniecībā.

Dzelzs un dimanti
Latvijā ir uzieti parastie dimantu blakus ieži – piropi un olvīni, turklāt Latvijā zināmas arī vairākas vietas, kur ir spēcīgs magnētiskās anomālijas, kas arī raksturīgas dimantu piltuvēm. Vairākas šādas vietas ar urbumiem ir izpētītas, taču anomāliju avots izrādījies dzelzi saturoši minerāli.
Ir augstvērtīgas dzelzs iegulas no 100 – 600 metru dziļumā, pagaidām to iegūt ir sarežgīti lielo izmaksu dēļ.

Atpūtas un tūrisma pasākumu veikšana
Sapropelis ir organiski nogulumi, kas, nogulsnējoties un pārveidojoties atmirstošo ūdensaugu un organismu atliekām, uzkrājas kopā ar minerāldaļiņām. Sapropelis ir sastopams lielākajā daļā no 2256 Latvijas ezeriem un daudzos purvos zem kūdras. Vērtīgākais ir organiskais sapropelis ar mazu pelnainību. To var izmantot kā dziednieciskās dūņas, ķīmiskā rūpniecībā, būvmateriālu ražošanā, kā arī daudzās citās nozarēs.
…