Pedagoģijas domas pirmsākumi Latvijā iesniedzas seno baltu un lībiešu cilšu materiālajā un garīgajā kultūrā, par kuru liecības spriest par senlatvijā dzīvojošo baltu- latgaļu, sēļu, zemgaļu, kuršu un lībiešu saimniecisko un garīgo dzīvi, par viņu mentalitāti un tikumiski ētiskajiem ideāliem. Galvenie avoti, kas sniedz pirmās liecības par viduslaiku audzināšanas praksi, pirmo skolu izveidi un izglītības izplatību Livonijā ir hronikas, garīgās literatūras sacerējumi, vārdnīcas, arhīvu materiāli un bagātā latviešu folklora.Audzināšanai bija sabiedrisks raksturs, jo jauno paaudzi pieaugušo rindās uzņēma ar iesvētes ceramoniju, kurā parasti piedalījās visa ģints. Te jaunieši parādija, kā viņi sagatavoti dzīvei- cik spēcīgi, veikli un apķērīgi prot rīkoties ar darba rīkiem. Netika aizmirsta arī tikumiskā audzināšana. No paaudzes uz paaudzi pārgāja ticējumi par augstākām būtnēm- dieviem, kas valda pār cilvēkiem.…
