-
Filosofija
Dodiet filozofiski taisnīgu atzīmi sekojošajam stāvoklim. „Slepkavība kā tāda neskaitās pati par sevi krimināls noziegums. Tā ir tāda, ja tā atbilst klases interesēm. Romiešu tiesībās verga slepkavība neskaitījās krimināls noziegums, bet kapitālismā algota strādnieka slepkavība skaitījās, augstmaņa un dzimtcilvēka slepkavība atbilst feodālajām tiesībām – nepiesaisti aiz sev tās pašas pakāpes atbildību u.t.t..
Šeit iet runa par dāžādiem laika posmiem cilvēces vēsturē. Šie posmi viens no otra atšķīrās galvenokārt jau ar domāšanas veidu, dzīves uzskatiem, morāles vērtībām, principiem u.t.t.
Kas ir slepkavība? - Tā ir prettiesiska, tīša cilvēka nogalināšana. To parasti nošķir no citiem nonāvēšanas veidiem kā noziegumu, kas izdarīts ar iepriekšēju nodomu. Tā kā slepkavība nodara neatgriezenisku kaitējumu un rada lielas ciešanas upura tuviniekiem, vairumā kopienu gan mūsdienās, gan senatnē tas uzskatīts par vienu no smagākajiem noziegumiem, kas atbilstoši sodāms. Tāpēc slepkavas vairumā valstu soda ar ilgstošu cietumsodu, ieskaitot mūža ieslodzījumu vai pat nāvessodu (kas gan mūsdienās ir mazāk izplatīts). Turklāt slepkavībai parasti nav noilguma
…
Atbildes uz 4. jautājumiem 1. Marks Tūlijs Cicerons bija savas daiļrunas vergs. Gnejs Pompejs bija savu panākumu vergs. Jūlijs Cēzars bija savas varenības vergs. Vienīgais brīvais cilvēks Romā bija vergs Spartaks.” (F.Krivins. Verdzība) Nokomentējiet šo spriedumu no patiesības teorijas viedokļa. 2.„Cilvēks izdomāja savu gadījuma elku (tēlu), lai izmantotu to kā ieganstu, kas slēptu viņa pašu neprātību. Neviena lieta neparādās bez cēloņa, bet viss parādās uz kāda pamata un nepieciešamības dēļ.” (Demokrīts) * Vai Jūs piekrītat Demokrīta nepieciešamības un nejaušibas definējumam? *. Vai ir taisnīgi pielīdzināt jebkuras paradības cēlonisko nosacītību nepieciešamībai? * Ar ko atšķiras gadījuma parādību cēlonība no nepieciešamo parādību cēlonības? 3.Sociālo institūtu valdības problēma pār indivīdu postmodernisma tiesību filozofijā 4.Dodiet filozofiski taisnīgu atzīmi sekojošajam stāvoklim. „Slepkavība kā tāda neskaitās pati par sevi krimināls noziegums. Tā ir tāda, ja tā atbilst klases interesēm. Romiešu tiesībās verga slepkavība neskaitījās krimināls noziegums, bet kapitālismā algota strādnieka slepkavība skaitījās, augstmaņa un dzimtcilvēka slepkavība atbilst feodālajām tiesībām – nepiesaisti aiz sev tās pašas pakāpes atbildību u.t.t..
