Par mūsdienu zinātnes jaunumiem var dēvēt gan bioloģiskos un ķīmiskos ieročus, gan ģenētiski modificētu pārtiku u.c.. Kaut gan pirmās ziņas par šo
„ jaunumu” izmantošanu pasaulē izskanēja jau pagājušajā gadsimtā, tiem visiem ir kas kopīgs – neviens no tiem nav izpētīts un izzināts pilnībā. Tieši tāpat ir ar klonēšanu. Patreiz par to droši zināms vien tas, ka tā ir neprognozējama, vairumā gadījumu neefektīva un neatbilst lielākās cilvēces daļas ētiskajiem principiem.
Kaut arī terapeitiskā klonēšana(embrija attīstība tiek apturēta jau agrā stadijā) varētu būt visai labs veids, kā izzināt vairākas patreiz neārstējamas slimības, piemēram, Parkinsona un Alcheimera slimības, jau pabeigtie pētījumi pierāda, ka pēc embrija attīstības izbeigšanas, lielākajai daļai surogātmāšu rodas veselības problēmas. Zinātnieki uzskata, ka tas saistīts ar hormonālajām terapijām, kas jāiziet pirms embrija ievietošanas. Tik pat neprognozējamas sekas ir arī cilmes šūnu klonēšanai – jaunizveidotās šūnas organismā sāk nekontrolēti dalīties, veidojot audzējus – terafomas.…
