Par spīti visam savam “šovinismam “, romieši plaši un labprātīgi pārņēma citu tautu pieredzi, kultūru, paražas. To noteica jau Romas vēstures pirmsākumi.
Diez vai senatnē ir kāda tauta, kas nebūtu iespaidojusi romiešu reliģisko dzīvi. Romieši iepazīstot jaunus kultus, pārņēma tos, pārvēršot par savu svētumu. Romiešu reliģija radās kopā ar Romiešu valsti, mainījās kopā ar to, tās sākums bija burvestības un fetišisms, noslēgums bija un ir kristietība. Šī iemesla dēļ ir grūti nodalīt romiešu reliģijas specifikas no grieķu, etrusku un citu tautu mantojuma. Romieši savus dievus identificēja ar to funkcijām.
Jāns.
Par romiešu reliģijas senāko posmu ir maz ziņu. Iespējams, ka tajā laikā pastāvēja mīts, ka Jānu ir radījis pasauli, un cilvēks radies no ozola. Janu sākotnēji pielūdza kā zibens un gaismas dievu. Viņš bija Saules vārtu sargs, kurš atvēra vārtus nākamajai dienai, viņš atvēra vārtus saulei un vakarā ielaida to atpakaļ. Jāns sākotnēji bija arī Saules dievs, tādēļ viņu attēloja ar divām sejām (Saules austs un riets.). Jaunā gada ( 1. marts) svinēšana kopš 1 gs. p.m.ē. Bija arī svētki par godu Jānam. …
