Vadītājs - līderis

Pastāv vispāratzīta tēze- vadīšana ir senākā māksla un mūsdienīgākā zinātne! Praksē vadības māksla un zinātniskie sasniegumi vienmēr pastāv noteiktā proporcijā. Pārspīlēts uzskats par vadīšanas kā mākslas nozīmīgu zināmā mērā diskreditē vadītāju profesionālās izglītošanas ideju, bet, absolutizējot vadības zinātniskos pamatus, var nonākt pie cilvēku dabas dotību lomas pārvērtēšanas vadošajā darbībā. Vadības zinātne pamato un piedāvā vadītāja darba metožu kompleksu, bet vadīšanas māksla lielā mērā nosaka šo metožu realizācijas individuālo stila savdabību. Tomēr būtiska loma pieder zinātnei, kas dod zināšanas par vadīšanas darbības likumsakarībām un sistematizētu pieredzi. Tas palīdz vadītājam izvairīties no daudzām kļūdām, noteikti ātri atrast racionālus paņēmienus. Dažādās valstīs pieņemtas dažādas „vadītāja” un „menedžera” jēdzienu koncepcijas, kuras ietekmē angļu valodā pieņemtais vienotais apzīmējums abiem šiem jēdzieniem. Krievijā, līdzīgi ka Latvijā, šie jēdzieni tiek dalīti, lai gan pēdējos gados vairāk tiek lietots jēdziens „menedžeris”. Dažādi tiek lietoti arī jēdzieni „vadītājs” un „līderis”. Arī tos dažkārt uzskata par sinonīmiem. Vadītājs ir tiesiski iecelta vai ievelēta formālā persona, kas veic organizācijas pārvaldību. Vadītājs var būt un var arī nebūt līderis. Vadītajam ir iespēja ietekmēt cilvēkus, turpretim līderis spēj ietekmēt cilvēkus. Daudzās valstīs bieži vien lieto jēdzienu „līderis”, tā mērķtiecīgo darbību apzīmējot ar jēdzienu „līderība” (leadership). Arī šajā gadījumā ir angļu valodas ietekme. Galvenie nosacījumi, kuri palīdz atšķirt vadītāju- līderi no vadītāja-menedžera:  Līderis prot izvēlēties un dara pareizos darbus, menedžeris cenšas pareizi veikt uzdoto.  Dažreiz augstos amatos atrodas cilvēki, kuri labi tiek gala ar neīstiem uzdevumiem.  Ideālam vadītājam- līderim jāprot: 1. mobilizēt uzmanību; 2. piešķirt rīcībai jēgu; 3. panākt uzticēšanos un nepievilt; 4. valdīt par sevi. Līdzīga situācija ir ar jēdzieniem „pārvaldība”, „vadība”, „menedžments”. Vadīšana uzskatama par vadītāja funkciju, lai, efektīvi izmantojot resursus, sasniegtu noteiktu mērķi. Jēdzienu „pārvaldība” varētu pieņemt kā sinonīmu jēdzienam „menedžments”, jo pārvaldība, līdzīgi ka menedžments, uzskatama par īpašu darbības veidu, kas izmanto metožu, principu, līdzekļu un formu kopumu, lai neorganizētu cilvēku kopu pārvērstu efektīvā, mērķtiecīgi darbīgā grupā un, paaugstinot viņu darba efektivitāti, sasniegtu kopīgu mērķi.