Homo economicus ne vienmēr sakrīt ar cilvēku saimniekošanas metodēm un tas arī laika gaitā dažādu faktoru ietekmē (piemēram, kara ) mainās un attīstās. Homo economicus attīstībā liela nozīme ir valsts darbībai tirgus ekonomikā, psiholoģiskiem faktoriem, informācijai, politikai un socioloģijai.
Homo economicus kritika.
Ekonomikas antropologi (M. Sahlins, M. Moss, u.c.) norāda uz to, ka tradicionālās sabiedrībās cilvēki dod preces un pakalpojumus bez konkrētas vienošanās par tūlītēju vai vēlāku atalgojumu, kas krasi atšķiras no Homo economicus postulātiem. Šādu sistēmu sauc par dāvinājuma nevis tirgus ekonomiku.
Kritiku izpelnās arī tas, ka Homo economicus tiek piedēvēta uz zināšanām balstīta rīcība. Jo cilvēks nevar būt informēts par pilnīgi visiem apstākļiem, kas saistīti ar viņa lēmumiem. Ideālas zināšanas nav, tas nozīmē, ka visas saimnieciskās darbības ietver risku.
Pētījumos tika parādīts, ka investori negribīgi riskē ar maziem zaudējumiem, bet tieši pretēji ar nelielu iespēju ļoti lieliem zaudējumiem. Tas apšauba racionalitāti par kuru runā Homo economicus.
Kritiķi skar arī citus Homo economicus aspektus.
Teorētiski var apvienot kritiķu viedokļus ar Homo economicus modeli, lai panāktu precīzāku modeli.
…
