Pašnāvības tēma eksistenciālismā

Eksistenciālisms (lat. existetia – esamība), vai esamības filozofija – viens no svarīgākajiem un izplatītākajiem mūsdienu filozofijas virzieniem. Tas parādījās periodā starp diviem pasaules kariem (1918 – 1939), un tas bija zaudējumu un vilšanos pārdomu laiks, kas radīja jaunu, vēl briesmīgāku bēdu nojautu, iepriekšējo ideālu pilnīgu pārvērtēšanu un jauno ideālu formēšanu.
Eksistenciālisms pastāvēja XX gadsimta 20 – 70 gados, to pārstāvēja vairākas mācības un skolas. Šī filozofijas virziena rādītāji ir Martins Haideggers, Jaspers, Žans Pols Sartrs, Albērs Kamī.
Filozofi – eksistenciālisti bieži vien pauda savas domas literatūras formā, rakstot romānus, esejas, lugas. Pastāv divi eksistenciālisma veidi – reliģijas eksistenciālisms (K.Jaspers, G.Marsels, N.A.Berdjajev) un ateiskais eksistenciālisms (M.Haideggers, Ž.-P.Sartrs, A.Kamī). Eksistenciālisma centrā ir eksistencija – cilvēka pastāvēšana. Pieņemot sevi kā eksistenciju, personība iegūst brīvību, kura ļauj personībai izvēlēties pašai sevi, savu būtību. Brīvības izvēle nosaka indivīdam būt atbildīgam par visu notiekošo pasaulē.
Pēc eksistenciālisma, cilvēks ir “pagaidu” būtība, kas lemta nāvei. Priekšstats par nāvi, kā par jebkuru cilvēku iesākto darbu acīmredzamo un absolūto robežu, aizņem eksistenciālismā tādu pati vietu kā reliģija, kaut arī lielākā šīs filozofijas pārstāvju daļa nepiedāvā cilvēkam nekādu saistību ar to perspektīvu. Eksistenciālisti uzskata, ka cilvēkam nav jāizvairās no savas nāves apziņas, un tāpēc augsti jāvērtē visu to, kas atgādina viņam par haotisko ikdienu.
Savā referātā es izmantoju viena no eksistenciālisma pārstāvju – Alberta Kamī – darbu, līdz ar to vēlos nedaudz pievērsties šī spilgtā publicista un rakstnieka personībai.
Pasaules un esamības pretrunas, dzīves jēga, attieksme pret brīvību, cilvēka vietas un lomas pasaulē un sabiedrībā novērtēšana – šie jautājumi vienmēr bija atvērti un prasīja domātāju uzmanību visos laikmetos. Bet it īpaši aktuāli tie kļuva tieši XX gadsimtā, kurš iegājis vēsturē kā aktīvas tehnoloģiskās attīstības, dramatisko politisko izmaiņu un globālo karu laikmets.…