SECINĀJUMI
Referāta rezultātā darba autore izvirza sekojošus secinājumus:
1. Komersants var pilnvarot kādu personu slēgt darījumus vai veikt komercdarbību komersanta vārdā.
2. Komerclikumā ir noteikti divi komercpilnvaru veidi – prokūra un parastā komercpilnvara.
3. Prokūra un parastā komercpilnvara ir tikai modificēti civiltiesisko pilnvarojumu veidi.
4. Prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības.
5. Prokūru var izdot tikai komersants vai viņa likumiskais pārstāvis, turklāt ar noteiktu gribas izteikumu.
6. Prokūristam nav tiesību nodot prokūru citai personai.
7. Prokūras izdošanu komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā.
8. Parastā komercpilnvara attiecas uz visām tiesiskajām darbībām, kas parasti ir vērstas uz šādas komercdarbības veikšanu vai šādu darījumu slēgšanu.
9. Komercpilnvaru var izdot ne tikai likumiskie, bet arī līgumiskie pārstāvji, t.sk. prokūrists var izdot parasto komercpilnvaru.
10. Parastā komercpilnvara piešķir tiesības rīkoties tikai komersanta veicamās komercdarbības ietvaros.
…
