1. Histoloģija
Histoloģija (grieķu: ἱστός — audums, λόγος — mācība) ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvo organismu šūnu, audu un orgānu uzbūvi mikroskopiskā un submikroskopiskā līmenī. Histoloģiju var uzskatīt par medicīniski bioloģisku nozari, jo tai liela nozīme medicīnā (histoloģijas metodes lieto biopsiju materiālu izpētei). Tā ir cieši saistīta ar ģenētiku, fizioloģiju, bioķīmiju un citām zinātnes nozarēm.
Histoloģijas izmeklējumos tiek konstatētas un izvērtētas novirzes no normas jeb patoloģiskas pārmaiņas cilvēka orgānu, audu un šūnu morfofunkcionālajā struktūrā. Ārsti histoloģiskos izmeklējumus visvairāk izmanto dažādas lokalizācijas audzēju diagnozes apstiprināšanai.
Histoloģijas pētījumi Latvijā aizsākti 20. gadsimta 20. gados LU Medicīnas fakultātes Anatomijas un histoloģijas institūtā. Pirmā latviešu histoloģe bija Ausma Bebre (1892—1965), kura sagatavojusi pirmo histoloģijas mācību līdzekli latviešu valodā “Īss normālās histoloģijas kurss” (izdots 1927. gadā). Viņa pirmā latviskojusi histoloģijas terminus. 30. un 40. gados Anatomijas un histoloģijas institūtā strādāja histologi Jānis Arnolds Eglītis (1902—1986) un Irma Eglīte (1907—2000), kuri augstā līmenī sakārtoja histoloģijas mācību procesu.…
