| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Ražošnas faktoru tirgus vieta un loma tautasaimniecībā | 4 |
| 2. | Ražošnas faktoru pieprasījums. Faktoru izmantošanas likums | 5 |
| 3. | Darba tirgus | 9 |
| 4. | Kapitāla tirgus | 15 |
| 4.1. | Kapitāla tīrā ražība | 15 |
| 4.2. | Kapitāla pieprasījums un piedāvājums. Procenta likme | 15 |
| 4.3. | Investīcijas.To vērtēšana | 17 |
| 5. | Zemes (dabas faktoru) tirgus | 20 |
| Secinājumi | 23 | |
| Izmantotā literatūra | 24 |
Kā jebkurā tirgū, arī darba tirgū mūs interesē preces (darba) cena, pieprasījums un piedāvājums. Kas tad ir darba cena? Mūsdienu ekonomikas teorija par darba cenu uzskata darba algu. Darba alga (wage, W) uzņēmumam (darba devējam) ir šī ražošanas faktora izmaksas, bet darbniekam (darba ņēmējam), kurš ir šī faktora īpašnieks, darba alga ir ienākums, ko tas gūst, realizējot ražošanas faktoru (veicot noteiktu darbu). Izšķir nominālo un reālo darba algu.
Nominālā darba alga (nominal wage) ir naudas daudzums, ko strādājošais saņem par savu darbu.
Reālā darba alga (real wage) ir preču un pakalpojumu daudzums, ko strādājošais var nopirkt par nominālo darba algu.
Turpmāk ar terminu „darba alga” sapratīsim „reālo darba algu”.
Tāpat kā preču tirgum, arī darba tirgum ir dažādas formas:
1)pilnīga konkurence;
2)monopols (arodbiedrība nosaka darba pārdošanas noteikumus);
3)monopsons (monopsony) (dotajam darba veidam ir tikai viens darba devējs);
4)oligopsons (oligopsony) (dažas firmas algo vienādu vai diferencētu darbu);
5)monopsonistiskā konkurence (monopsonistic competition) (daudzas firmas pērk diferencētu darbu).
Pilnīgās konkurences tirgū darba piedāvājumu nosaka divi faktori:
1)reālā darba alga;
2)darba robežprodukta lielums naudas izteiksmē.
Pieaugot algos darbnieku skaitam, samazinās darba robežprodukts naudas izteiksmē. Papildu darbnieku iesaistīšana tiks pārtraukta, kad darba robežprodukts naudas izteiksmē kļūs vienāds ar darba algas likmi.
Funkcionāla sakarība starp darba algas lielumu un pieprasītā darba apjomu ir parādīta 3. zīmējumā.…
Katru dienu mēs varam redzēt, ka cilvēki veic ekonomikas darbības. Tās notiek mājās, veikalos, birojos, rūpnīcās un bankās, fermās, būvlaukumos un daudzās citās vietās. Izpētīt šīs daudzveidīgās darbības kļūst daudz vieglāk, ja mēs tās klasificējam trīs galvenajās grupās: ražošana, ptēriņš un maiņa. Ekonomikā vārdam „ražošana” tomēr ir daudz plašāka nozīme. Ražošana ir process, kara galarezultātā tiek radīti jauni materiālie labumi. Ražošanas process sastāv no ražošanas faktoru mijiedarbības.Ražošana notiek, kad ir jāapmierina kādas cilvēku vajadzības. Ikvienu darba veidu, kas palīdz apmierināt cilvēku vajadzības, par kuru viņi ir gatavi maksāt, sauc par ražīgu darbu. Tādējadi ražošana sevī ietver gan preču, gan arī pakalpojumu izlaidi. Cilvēki ir gatavi maksāt par pakalpojumu, ja tas, tāpat kā fizisks objekts, apmierina cilvēku vajadzības.
