Gleznā attēlota aina, kad grupa, pārsvarā jaunu cilvēku atgriežas no svētceļojuma uz Kitēras salu, tur viņi ziedojuši mīlestības dievietei Afrodītei. Viņi visi šķiet savas laimes un mīlestības apskurbuši, nejūtot neko, kas varētu kaut nedaudz aptumšot viņu laimīgos jaunības mirkļus. Tā ir viņu - svētlaimīgā mīlas pasaule, kur ir gan kautrs biklums, gan maigas jūtas, gan spēcīga kaisle.
Atgriežoties no Kitēras salas, cilvēki ļoti apskurbuši no mīlestības, to var redzēt gleznā- eņģelīši debesīs, jautras sarunas starp vīriešiem un dāmām, flirtēšana.
Kā jau minēju tad attēloti pārsvarā jauni cilvēki, moži, spēka pilni, cilvēki attēloti kā reālas personas, vienīgi debesīs lidinās eņģelīši, kas varētu simbolizēt mīlestību.
Šim darbam nav noteikta žanra, pēc mana redzējuma, tas varētu būt sadzīviskais žanrs, tomēr dēļ šī darba ir ieviests arī cits žanra nosaukums "galantais svētku" žanrs, šādu žanra apzīmējumu speciāli radīja sakarā ar Vato uzņemšanu akadēmijā.…
