Agnosticisms-mācība,kas pilnīgi vai daļēji noliedz pasaules izzināšanas iepēju.Terminu ieviesis angļu dabas pētnieks Hekslijs.A. kompromisa pozīcija noved tā pārstāvjus pie ideālisma. Savu klasisko veidu ieguva Jūma un Kanta filosofijā.A.paveids ir hieroglifu teorija. A.plaši izplatījies mūsd. Buržuāzisk. Filosofijā. Buržuāzisk. Filosofijas A. izaug no tieksmes ierobežot zinātni,atteikties no loģiskās domāšanas, no dabas un sevišķi sab-bas objektīvo likumu izzināšanas.Visnoteiktāk A.-u atspēko prakse, zinātniskais eksperiments un materiālā ražošana.Ja cilvēki izzinājuši kaut kādas parādības apzināti tās atveido,tad neizzināmajai lietai par sevi nepaliek vietas.
Determinisms-ir mācība par visu parādību vispārīgu, likumsakarīgu sakaru, cēlonisku nosacītību.Konsekvents D. atzīst cēlonības objektivitāti un tādejādi atšķiras no pseidodeterministiskām koncepcijām,kuras vārdos atzīst cēlonības vispārējo raksturu,bet patiesībā to ierobežo, noliegdamas tās objektivitāti.D. idejas radās jau seno laiku filosof. Un visspilgtāk izpaudās antīkajā atomismā.D.tika tālāk attīstīts un pamatots jauno laiku dabas zinātnēs un materiālistiskajā filosofijā.atbilstoši toreizējam dabas zinātņu attīstības līmenim šā perioda D. bija mehānistisks un abstrakts.…
