Kaupēna izjūtas sasaucas ar Kārļa Mora izjūtām, jo abi tēli sāk aptvert izdarītā nopietnumu, vēlas kaut tas nekad nebūtu noticis. Daudzi noziedznieki arī pirms iešanas cietumā sāk nožēlot izdarīto un vēlas, kaut būtu brīvi un nekad nebūtu darījuši šo ļaunumu pasaulē.
Arī Kaupēnā ir pamodusies sirdsapziņa, un to parāda šīs dzejas rindas no rokoperas-
“ Tad vēlos es asinis vemt
Un izvemt to čūsku, kas manī.
Lai pļavās es drīkstētu iet
Ar māsiņu jērus ganīt”.
Šīs rindas es saprotu tā, ka pats Kaupēns jau zina, ka viņā ir čūska-tas ļaunums, kas licis laupīt un galināt. Viņš vēlas izvemt to ārā, atkal būt tīrs no noziegumiem, lai varētu dzīvot normālu dzīvi-iet pļavās un baznīcas tornī kāpt. Bet tas nav iespējams, jo jau ir par vēlu.
…
