Latvijā turpinās strādājošo pārdales process starp tautsaimniecības sektoriem. Pēdējo piecu gadu laikā būtiski ir samazinājies strādājošo skaits lauksaimniecībā un rūpniecībā, bet palielinājies pakalpojumu nozarēs un celtniecībā. Bet kopuma gandrīz visās nozarēs saglabājas tendence, kad nozares izaugsme maz ietekmē nodarbinātības pieaugumu tajā. Attīstoties un nostiprinoties privātajam sektoram pēc privatizācijas perioda, pastiprinās konkurence, kas uzņēmumiem liek meklēt veidus kā samazināt izmaksas. Uzlabojoties uzņēmumu vadības stilam, daudzos gadījumos kā viens no galvenajiem izmaksu samazināšanas posteņiem ir izdevumu samazināšana nodarbinātībai, kas gala rezultātā ved pie strādājošo skaitu samazinājuma. Šie procesi Latvijas tautsaimniecībā ir objektīvi noteikti , ņemot vērā tās zemo produktivitātes līmeni.
Latvijas nodarbinātības līmenis atpaliek no ES vidējā līmeņa caurmērā par 5 procentu punktiem.
Analizējot bezdarba struktūru un iemeslus , vel nepietiekama uzmanība tiek pievērsta tādam faktoram kā darba spēka ģeogrāfiskā mobilitāte. Šī faktora pētīšanai būtu jāpievērš lielāka uzmanība, kas palielinātu pašlaik īstenojamo nodarbinātības veicināšanas pasākumu efektivitāti, kā arī ļautu precīzāk plānot jaunos pasākumus. …
