Maksājuma bilance tūrismā tiek izmantota, lai noteiktu tūrisma ekonomisko ietekmi valstī. Ietekme lielos vilcienos izpaužas tā, ka tūrista maksājumi tajā valstī, uz kuru viņš dodas, kļūst par tās valsts kredītu (ieņēmumiem), bet paša valstī tie kļūst par debetu (zaudējumiem).
Piemēram, nauda, ko Latvijā iztērē vācu tūrists, kļūst par Latvijas budžeta neredzamo ienākumu, bet Vācijas maksājuma bilancē tas ir debets. Tā nauda, ko latvietis iztērē ārzemēs, Latvijai skaitās kā imports, bet ārzemju tūristu iztērētā nauda Latvijā ir kā eksports. Tātad tūrisma daļu valsts maksājuma bilancē veido kopējie ieņēmumi tūrismā valstī mīnus gada laikā veiktie kopējie maksājumi.
Lielumi, kas parādās valsts maksājumu bilancē, tiek iedalīti kā redzamie un neredzamie lielumi.
Redzamajiem lielumiem ir:
tādas taustāmas lietas kā mašīnas, elektriskie produkti un neapstrādātie materiāli…
Neredzamie lielumi ir:
bankas darbības, apdrošināšana, kuģošana un tūrisms…
Visi šie redzamie un neredzamie maksājumi tiek atspoguļoti valsts maksājumu bilancē. Ir svarīgi zināt, kas tad veido šos iespējamos ienākumus. Tos veido viesnīcu un citu ar tūrismu saistītu iestāžu maksātie nodokļi, lidostu izlidošanas nodokļi, importa preču, kuras pērk patērētāji tūrisma nolūkiem, ienākuma nodokļi tūrisma uzņēmējdarbībā, kā arī darbinieku algas nodokļi tūrisma jomā, īpašuma nodokļi tūrisma izveidei.
…
