Mūsdienās valsts banku sistēmai ir svarīgākā loma tirgus ekonomikas mehānisma funkcionēšanā. Banku sistēma ir kā ekonomikas „asinsrites sistēma”, tā nodrošina kopējās naudas masas regulēšanu, kontrolē finanšu plūsmu kustības, īsteno naudas resursu uzkrāšanu un investēšanu, savstarpējo rēķinu veikšanu starp ekonomiskiem subjektiem, dažādu ekonomikas nozaru un iedzīvotāju kreditēšanu.
Vairākums no mūsdienu ekonomistiem uzskata monetāro politiku par vairāk pieņemamu valsts nacionālās ekonomikas regulēšanas instrumentu demokrātiskajā sabiedrībā, kas nenoved pie valdības diktatūras un pie atsevišķu subjektu saimnieciskās darbības patstāvības samazināšanas.
Monetārā politika ir pasākumu kopums, kuru mērķis ir ietekmēt naudas piedāvājumu un nodrošināt līdzsvaru naudas tirgū. Tās galvenais uzdevums ir veicināt labvēlīgus makroekonomiskos apstākļus tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai (bieži ar to saprot zemas inflācijas nodrošināšanu), tas ir cenu stabilitātes nodrošināšana, pilna nodarbinātība un reālā IKP pieaugums. Par monetāro politiku parasti ir atbildīga valsts centrālā banka (Latvijā tā ir Latvijas Banka).
Monetārā politika var būt aktivizējošajeb stimulejoša vai ierobežojoša. Aktivizējošās monetārās politikas rezultātā palielinās pieprasījums, jo samazinās procentu likmes, paaugstinās naudas piedāvājums vai ir atviegloti kredītnoteikumi, savukārt ierobežojošas monetārās politikas rezultātā pieprasījums samazinās, jo pieaug procentu likmes, pazeminās naudas piedāvājums vai ir stingrāki kredītnoteikumi.…
