-
Dzīves jēga un tās meklējumi
Šis Kāds valda par mūsu dzīvēm. Eksistence, esamība, klātesamība- viss, kas saistās ar cilvēka dzīves jēgas meklējumiem. „Eksistēt pasaulē jau vienmēr nozīmē pagrimt”. Šādi saka Heidegrs.(5. 235.lpp) Cilvēkam ir jāatbild uz esamības izaicinājumu par dzīves projektu. Tas ir esamību padarīt par eksistenci. Eksistence nav tikai dzīvot, bet tas ir kas vairāk. Veidot savu dzīvi pašam. Apliecināt pašam sev, ka tu spēj ko vairāk. Ir jāapzinās visas lietas, kas ir apkārt, lai gan tie ir instrumenti, kas ļauj tikt uz priekšu. Ar eksistenci mēs varam piepildīt radušos tukšumus, ko rada Nekas. Nekas ir nekas. Tukšums, kas plosa katru cilvēku, kurš nonāk pie izvēles. Heidegrs min arī nāvi. Esamība pastāv līdz nāvei. Tā ir tāda kā dzīves robeža, kas liek izvēlēties savu dzīves plānu un lidz ar to pieaug dzīves intensitāte. Heidegrs ļoti pasniedz esamības terminus un to, ka tas varētu palīdzēt neapjukt, bet gan atrast pašam atbildes. Pats galvenais ir pašam izvēlēties pareizo izvēli un taku par ko iet. Heidegrs ir atradis dzīves jēgas meklējumus un sniedz mums katram iespēju atrast tādu, bet pārējie filozofi, virspusīgi komentē dzīves jēgu, ko saista ar domāšanu. Toties Heidegrs pasniedz pašu cilvēku, kuram ir, kas jādara. Nevis svarīga ir domāšana, bet gan cilvēks pats. …
Katrs mēs esam aizdomājušies par dzīves jēgu, kāda tā ir. Cenšamies atrast savai dzīvei mērķi, piepildījumu un gandarījumu, un paveikt ko nozīmīgu un paliekošu. Šīs pārdomas par dzīvi, liek aizdomāties, kāpēc attiecības ar citiem cilvēkiem ir izirušas un kāpēc iekšā jūtams tukšums, lai gan esam sasnieguši savus mērķus, kurus bijām nosprauduši. Pēc vairākiem izniekotiem gadiem atklājas, ka aiz mūsu nospraustajiem mērķiem slēpjas tukšums. Mūsu sabiedrībā cilvēki tiecas pēc dažādām lietām – veiksme biznesā, labas attiecības, izklaide- nospraužot dažādus mērķus, jo cer, ka tajos atradīs dzīves jēgu un piepildījumu, bet tomēr šie mērķi nes tikai tukšuma sajūtu. Imanuels Kants, kas runā par domāšanu un uztveri par dzīves būtību. Frīdrihs Nīče, kurš runā par cilvēku, kas uzskata sevi par ko varenu un sniedz virspusēju ieskatu pasaules skaidrojumos. Un trešais, Martins Heidegrs, kas izskaidro esamību un eksistenci, kas katram ir nozīmīgs. Kas tad liek aizdomāties par dzīves jēgu?
