Definīcija: (Savienība, asociācija, apvienība). Valstu savienība, kas nodibināta atsevišķu valstisku mērķu sasniegšanai, piemēram, aizsardzībai. Konfederācijas valstis apvieno viena vai vairākas kopīgas iestādes, bet tikai nav centrālā valsts aparāta. Katra valsts saglabā sev tiesības stāties diplomātiskās, tirdznieciskās attiecībās ar ārvalstīm. Konfederācijai nepiemīt suverenitāte.
No definīcijas izriet, ka konfederācija ir nevis savienota valsts, bet gan valstu savienība ar kopīgiem mērķiem. Katra valsts ir neatkarīga, kura saglabā savu suverenitāti, balstoties uz vienlīdzības principa. Konfederācijas darbību var regulēt ne tikai kā konstitucionālās tiesības, bet arī kā starptautiskās tiesības ar konstitucionālo tiesību elementiem.
Konfederācijas galvenās iezīmes:
• Pieņemti akti nav tieši piemērojami visā valsts teritorijā, kas šo konfederāciju veido.…
