Ir apbrīnojami turēt rokās grāmatu, kas ir sākta rakstīta 1627.gadā, pabeigta 1632.gadā, un vēl joprojām ir mūsdienīga, aktuāla un interesanta. Jāpiekrīt viedoklim, ko izteikuši zinātnieki saistībā ar J.A. Komenska mācību grāmatām, tajā skaitā arī „Lielā didaktika”, ka rakstnieks apsteidzis savus laikabiedrus par 150- 200 gadiem un, ka viņa pieeja pedagoģijai un audzināšanai ir revolūcija visai izglītības sistēmai.
Es ar lielu prieku un interesi lasīju šo grāmatu un noteikti ieteiktu jeb kuram interesentam, it sevišķi pedagoģijas studentiem to lasīt un analizēt, jo grāmatā ir ļoti daudz interesantu un noderīgu atziņu, kuras var izmantot savā darbā. Pat ja atziņa vai viedoklis no sākuma šķiet nepareizs vai nesaprotams, pienāks laiks un situācija, kad tieši šī atziņa palīdzēs saprast vai analizēt pedagoģiskā darba sasniegumus vai kļūdas. Piem., atziņa no J.A. Komenska grāmatas „Lielā didaktika” ir „Tātad lai skolās tiek nodibināta tāda kārtība, ka skolēni vienā un tajā pašā laikā nodarbotos tikai ar vienu priekšmetu.” (99lp) No sākuma es šo atziņu nesapratu, bet iedziļinoties tās būtībā un iepazīstoties ar augstskolām, kur mācības notiek moduļa sistēmas ietvaros, es varu atzīt un iespējams pat piekrist, ka lielāku rezultātu kāda konkrēta priekšmeta apguvē dod tas, ja tu to priekšmetu apgūsti vienu, nejaucot to ar citu priekšmetu apguvi. …
