Cēloņi: 1)Visu kristiešu Svēto zemi – Palestīnu, kurā dzīvojis un apbedīts Jēzus, 11.gs. otrajā pusē iekaroja kāda kareivīga turku cilts – Seldžuki, un līdz ar to ceļš uz Jeruzalemi kristiešiem bija slēgts.
2)1095.gadā Dienvidfrancijas pilsētā Klermonā notika koncils, kura laikā pāvests Urbāns II aicināja uz svēto karu.
Mērķi: 1)Pats galvenais iemesls bija atbrīvot Jēzus kapu no „neticīgajiem „.
2)Baznīca un Romas pāvests centās apvienot savā vadībā sašķeltos Eiropas austrumu un rietumu kristiešus.
Sekas: 1)Tuvo Austrumu krusta kari bija beigušies ar neveiksmi – visa Svētā zeme atkal nonāca musulmaņu rokās.
2)Daudzi bruņinieki pazaudēja savu mantu un pat dzīvību, cieta arī viņu ģimenes. Daudzas aristokrātu dzimtas izputēja un izmira.
3)Pāvesta ietekme pār laicīgajiem valdniekiem krasi saruka.
4)Krusta karotāju mantkārība, varaskāre un nežēlība Austrumu zemēs tikai vairoja naidu pret kristiešiem.
5)Rietumeiropieši iepazina pavisam citu pasauli: atšķirīgas tradīcijas, grezno bagāto austrumnieku dzīves veidu, greznas pilis, traukus, garšvielas, ēdienus.…
