Rietumu un Austrumu civilizāciju sadursme

Divi garīgi strāvojumi
Pirmā ideja – par svētceļojumu uz svēto zemi: svētceļnieki, kas jau kopš agrīnās kristietības laikiem devās ceļā bez ieročiem, 11.gs kļuvuši kristīgi dievbijīgāki, tomēr spiesti sadurties ar seldžuku arvien lielāku pretestību un naidīgumu.
Otrā ideja – par nepieciešamu un taisnīgu Svēto karu pret pagāniem (neticīgajiem) – kļūst arvien stiprāka, un Jeruzāleme nav vienīgais bruņinieku mērķis, jo tie karo arī pret islamu un vendiem. Pirmais krusta karagājiens iedvesmo masas ar saviem sprediķiem; to izklīdina bulgāri un seldžuki. Kari līdzinās dievkalpojumiem, un nāve kaujas laukā ir ceļš uz svētlaimību.
XI gadsimtā iekrita 30 neauglības gadi. Majorāts - likums, saskaņā ar kuru pēc feodāla nāves visu viņa zemi mantoja vecākais dēls. Bez mantojuma palikušie jaunākie dēli, devās ieguvuma un peļņas meklējumos pa pasauli. Tajā pat laikā bruņinieku klejotāju vecākie brāļi peļņu guva no zemniekiem un atkarīgo pilsētu iedzīvotājiem. Itāļu tirgotāji sāka Eiropā ievest Austrumu un Bizantijas greznumlietas, bet naudu ārkārtīgi dārgo audumu un ieroču iegādei ieguva no saviem, jau tā nabagajiem vasaļiem.
Atšķirība ir tikai tā, ka pirms 1000 gadiem bagātību sadale starp Austrumiem un Rietumiem bija diametrāli pretēja: Eiropa pēc attīstības līmeņa atgādināja tagadējo Afganistānu, savukārt musulmaņu pasaule ar attīstītu tirdzniecības sakaru sistēmu tukšoja kristiešu pēdējos krājumus. Krusta kari bija pirmie mēģinājumi pārdalīt resursus starp Austrumiem un Rietumiem, un tieši ar tiem sākās kristiešu laikmeta uzplaukums Eiropā.(4)
Krusta karus izraisīja ne vien reliģiska, bet arī cita rakstura cēloņi. Daudzi nabadzigi bruņinieki cerēja svešumā atrast laimi un bagātību, kā arī iekarotajos apgabalos iegūt zemi. Ļoti ieinteresēta šajā kustībā bija Baznīca un Romas pāvests, kurš tiecās gan nostiprināt savu ietekmi R-Eiropā, gan arī apvienot savā vadībā sašķeltos Eiropas rietumu un austrumu kristiešus. Vidusjūras un Baltijas jūras tirgotājiem krusta kari pavēra jaunas tirdzniecības iespējas.(5) Ar jaunas tūkstošgades iestāšanos, katram eiropietim tika dota iespēja pamest savu nožēlojamo saimniecību, iegūstot iespēju iekarot visas plaukstošo Austrumu bagātības.
…