Mūzika pavada mani jau no šūpuļa, sagādājot daudz laimīgu, priecīgu pārdzīvojumu.Vecāki jau bērnībā manī ieaudzinājuši mīlestību pret mūziku. Viņi mani audzināja par muzikāli kulturālu cilvēku.
Mūzikai manā dzīvē ir liela nozīme, manī vienmēr apbrīnu un sajūsmu ir izraisījuši pianisti, kuru pirksti viegli dejo pa klavieru taustiņiem, radot ekselentu mākslu. Apbrīnoju, kur komponisti tver radošās domas un spēj tās pārvērst neizzūdošā vērtībā.
Bērnībā ļoti gribēju iet mūzikas skolā, spēlēt klavieres un dziedāt korī, bet laikam nebija lemts. Tad vēl tādas iespējas izglītoties mūzikas jomā manā dzīves vietā nebija. Iespējams, liktenis nebija noteicis iet man pa mūzikas ceļu, bet gan pa taciņu, kas ved tam blakus. Varbūt vienkārši sapratu, ka mūziku negribu padarīt par savu darbu, bet par relaksāciju un dvēseles piepildītāju.
Jaunībā biju stingri apņēmusies iemācīties spēlēt akardeonu, tāpēc to mācījos pašmācības ceļā, dienu no dienas pavadot ar akardeonu un apmācības grāmatu rokās. …
