Vikingu laikmets ietekmēja arī Austrumbaltijas tautas. Vikingu laiks šajā teritorijas daļā bija uzplaukumu laiks. Strauji tika attīstīta lauksaimniecība. Zemkopībā sāka audzēt graudaugus – auzas un rudzus. Protams, tas nebija viss, attīstījās arī lopkopība, amatniecība un tirdzniecība. Palielinājās iedzīvotāju skaits, veidojās jauni administratīvie centri. Balti un Baltijas somi deva pienācīgu pretsparu vikingiem, par šiem zaudējumiem liecina bojā gājušo piemiņas akmeņi Zviedrijā, kuros pieminēti kuršu, zemgaļu, igauņu un lībiešu zemēs kritušie.
Trīs vikingu laikmeta gadsimti spēja izmainīt Eiropas ziemeļus, izveidojās jaunas valstis. Tās valstis, kuras agrāk bija maz zināmas no pagāniskās Skandināvijas teritorijas, kuru teritorijā mitinājās ziemeļģermāņu ciltis, vikingu laikā apvienojās par ļoti spēcīgām valstīm, tās ir Zviedrija, Dānija un Norvēģija. Protams, šim laikam ir mīnusi, viens no tiem ir tas, ka uzbrukumi traucēja dzīves ritmu un postīja saimniecības, kas bija jau plaukumā vai tikai nesen izveidotas, taču pluss ir tāds, ka veidojās jauni tirdzniecības sakari starp Ziemeļu un Baltijas jūru. Nostiprinājās Ziemeļeiropas un Dienvideiropas saites, attīstījās kuģniecība, norisinājās jaunu zemju atklāšana un to kolonizēšana.
…
