Imanuela Kanta fragmentā iztirzāts jautājums par sapratni, prātu un dialektu. Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa filozofijas galvenā tēma ir prāts tā vispārīgajā formā. Pēc Hēgeļa uzskatiem prāts ir noliedzošs, pozitīvs un dialektisks un to viņš sauc par garu. Viss esošais ir racionāli aptverams (ar prātu) un aptvertais ir īstenība. Tvert pasauli tās garīgajā veselumā, vienotībā un attīstībā, viņš dēvē par Absolūto garu, kas priekš G. V. F. Hēgeļa ir esamības pamats. Līdz ar to var saprast, ka absolūtais izpaužas arī cilvēka prāta veidā. Absolūtais gars simbolizē visas cilvēces kultūras un zināšanu vēsturi pakāpeniskā attīstībā līdz pat pašreizējā stāvokļa sasniegšanai. Pēc Hēgeļa filozofiskās sistēmas pirmsākumā eksistē vienīgi absolūtais gars, kas izzina pats sevi, loģikas līmenī.…
