Sākšu ar to, ka noskaidrošu, kas ir nosaukumā lietotie termini.
Ētikas (grieķu val. tikums, raksturs, paradums, paraža) jēdzienu galvenokārt lieto, lai apzīmētu filozofisku mācību par morāli un tikumību. Šo vārdu ieviesuši senie grieķi.
Ētika ietver zināšanas un refleksiju par morāli un tikumību, reizēm ētiku sauc arī par dzīves mācību. Ētika no citām zinātnēm atšķiras ar to, ka tā specializējas morālo vērtību, labā apcerē un tikumu apjēgumā.
Mūsdienu ētika ir krietni plašāka, par normatīvu dzīves mācību. Tā orientēta uz morāles būtību, funkciju, izcelšanās, struktūras izpēte. Tās uzmanību saista arī tikumu vēsture un tikumības reālais stāvoklis sabiedrībā, kā arī tā nosacītājfaktori (morāles socioloģija). Mūsdienu ētika pētī arī morāles psiholoģiju, analizē morālos spriedumus un valodu, izstrādā profesionālās ētikas normas. Mūsdienu izpratnē ētika ir mācība par labo un ļauno un tā izpausmēm cilvēka rīcībā un uzvedībā. Tās izpētes objekts ir morāle un tikumība. [1]
Vārda lietišķs skaidrojums 1987.gadā izdotajā Latviešu valodas vārdnīcā ir šāds:
• Nopietns; tāds, kas savā runā, rīcībā, pievēršas tikai būtiskajam, vajadzīgajam, nozīmīgajam. L. darbinieks, cilvēks.
• Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. L. tonis. L. priekšlikums. Lietišķa saruna, kritika, rīcība. Lietišķi paskaidrot.
• Tāds, kas attiecas uz ko tieši praksē lietojamu. Lietišķie sporta veidi. Lietišķās zinātnes. Lietišķā meteoroloģija. Lietišķa māksla. Lietišķā grafika. [2]
…
