XIX gadsimta 40. gados praksē ieviestā dzelzs metināšana ievērojami atviegloja metāla izmantošanu ēku konstrukcijās. Kad 1856. gadā Besemers izgudroja jauno tērauda lietošanas metodi, arhitektūra kļuva vēl par vienu izturīgu, augstvērtīgu materiālu bagātāka. Ar dzelzi eksperimentēja tiltu būvēs, kas sevišķi lielu nozīmi ieguva līdz ar dzelzceļu attīstību. Dzelzs arī kļuva par svarīgu materiālu lielu celtņu pārsegumu veidošanā.
Jaunas iespējas celtniecības attīstībā deva čuguna karkasa savienošana ar stiklu celtņu fasādēs. Ierosinājumi nāca no Amerikas konstruktoriem, kas laikā no 1850. gada līdz 1880. gadam universālveikalu un arī dzīvojamo māju celtniecībā sāka izmantot čuguna karkasu bez ķieģeļu ietērpa. Šādas ēkas gan pēc pamata konstrukcijas, gan fasādēm ar lielajiem logiem, kurus citu no cita atdalīja rūpnīcās izgatavoti tievi balsti, uzskatāmas par Amerikas debesskrāpju priekštecēm. Īsto debesskrāpju rašanos Čikāgā XIX gadsimta 80. gados veicināja apbūves gabalu cenu strauja celšanās, un šie debesskrāpji savā vērienīgumā liecināja par to, ka plaisa starp konstrukcijas lietderību un formu izskatīgumu ir pārvarēta.…
